Arnolds Pankoks – izcilais Latvijas ainavu gleznotājs

Arnolds Pankoks (1914–2008) ir viens no Latvijas ainavu glezniecības izcilākajiem meistariem, kura darbi izceļas ar emocionāli dziļu noskaņu, tonāli smalku krāsu valodu un patiesu dabas izjūtu. 

Dzimis Nīcas pagastā zemnieku ģimenē, Pankoks jau agrā jaunībā izrādīja interesi par mākslu, kas vēlāk noveda viņu līdz studijām Latvijas Mākslas akadēmijā (1937–1947). 

Studiju laikā viņa diplomdarbs “Daugavas krasta atjaunošana” (pazīstams arī kā “Darba rīts”) tapa profesora Ģederta Eliasa vadībā, iezīmējot viņa profesionālā ceļa sākumu.

Pēc akadēmijas absolvēšanas Arnolds Pankoks kļuva par skolotāju Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā (1947–1950) un strādāja kombināta “Māksla” portretu darbnīcā. 

Mākslinieka agrīnajā daiļradē dominēja tematiskas, reālistiskas un pat naturālistiskas daudzfigūru kompozīcijas, bieži ar vēstures un lauku dzīves tematiku. 

Tomēr tieši vēlāk radītie emocionālie ainavu gleznojumi, īpaši jūras un Latvijas dabas attēlojumi dažādos gadalaikos, kļuva par viņa atpazīstamības zīmi.

Pankoks strādāja gan eļļas, gan akvareļa tehnikā, un viņa radītās ainavas izceļas ar plašu noskaņu gammu un smalku krāsu izjūtu. 

Izstādēs viņš piedalījās no 1949. gada un savas karjeras laikā sarīkoja vairāk nekā desmit personālizstādes Rīgā, reģionos un arī ārvalstīs – tostarp Toronto, Kanādā (1991). 

Viņa darbi atrodami gan Latvijā, gan starp prestižākajām mākslas kolekcijām, tostarp Tretjakova galerijā Maskavā.

Lai arī Arnolds Pankoks visražīgāk darbojās 20. gadsimta otrajā pusē, viņa darbi joprojām ir pieprasīti mūsdienu mākslas tirgū. 

Kolekcionārus īpaši piesaista viņa spēja caur gleznām nodot Latvijas dabas emocionalitāti, gaismu un noskaņu.

Arnolds Pankoks atstājis nozīmīgu mantojumu Latvijas mākslas vēsturē, un viņa ainavas joprojām iedvesmo gan skatītājus, gan jaunos māksliniekus.