
Emīls Braunbergs (1931–2018) ir viens no tiem Latvijas cilvēkiem, kuru dzīvesstāsts apliecina, ka talanti var līdzpastāvēt un bagātināt viens otru.
Būdams gan izcils ķirurgs, gan atzīts mākslinieks, Emīls Braunbergs atstājis paliekošas pēdas gan medicīnā, gan Latvijas mākslas vidē.
Emīls Braunbergs dzimis 1931. gada 6. augustā Tukumā, un mākslā ieinteresējies jau agrā bērnībā.
Pirmos pamatus viņš apguva pie tādiem Tukuma māksliniekiem kā Leonīds Āriņš, Ansis Artums un Ernests Meļķis.
Tieši Meļķis mudinājis jaunieti stāties Mākslas akadēmijā, taču Braunbergs izvēlējās ārsta profesiju.
Tomēr māksla viņu nepameta – viņa pirmais darbs “Vecāsmātes portrets” jau 1947. gadā tika izstādīts Tukuma muzejā un ieguva godalgu.
1957. gadā Braunbergs absolvējis Rīgas Medicīnas institūtu, pēc kura trīs obligātos gadus nostrādājis Aglonā.
Tur viņš praktiski no nulles izveidoja slimnīcas ķirurģijas nodaļu, veica sarežģītas operācijas un ieguva vērtīgu pieredzi ekstremālos apstākļos.
Viņa ķirurga karjerā iekļauti spilgti un dramatiski notikumi – piemēram, pašam sev diagnosticēts un kolēģa operēts apendicīts, kā arī vairāku dzīvību glābšana situācijās, kad palīdzība bijusi jāsniedz bez resursiem un speciālistu atbalsta.
Vēlāk Braunbergs strādājis Slokā, Bulduros un Rīgā, kur kļuvis par ķirurģijas nodaļas vadītāju un augstākās kategorijas ķirurgu.
Neskatoties uz intensīvo darbu medicīnā, glezniecība Braunbergam bija garīgas atslodzes un iekšējās brīvības avots.
No 1968. gada viņš regulāri piedalījās mākslinieku izstādēs, bet 1996. gadā iestājās Latvijas Mākslinieku savienībā.
Sākotnēji reālists, vēlāk pievērsās abstrakcionismam.
Gleznoja pilsētu un lauku ainavas, klusās dabas, izmantojot bagātīgu kolorītu.
Mākslu uzskatīja nevis par dabas kopiju, bet iekšējā pārdzīvojuma atainojumu.
Viņa darbi regulāri parādījušies izstādēs Latvijā, Lietuvā, Somijā, Šveicē, Japānā un Vācijā.
Īpaši veiksmīga bija viņa dalība Ženēvas starptautiskajā izstādē 1975. gadā, bet 1992. gadā Berlīnē no desmit izstādītajām gleznām septiņas tika pārdotas.
Braunberga gleznas šodien ir muzeju un privātkolekciju īpašumā gan Latvijā, gan ASV, Kanādā, Zviedrijā, Vācijā, Austrijā un Izraēlā.
Emīls Braunbergs bijis raksturots kā taisnīgs, principiāls, ar asu humoru un lielu cilvēcību.
Profesionāļi viņu atceras kā ārstu, kas glābis dzīvības pat vissarežģītākajos apstākļos, un mākslinieki – kā kolēģi ar neparastu iekšējo spēku un emocionalitāti.
Īpaši aizkustinoši ir viņa paša rakstītie atmiņu fragmenti, kas atklāj padomju laika medicīnas realitāti – trūkumu, absurdas situācijas, bet arī nesavtīgu kolēģu atbalstu un cilvēku glābšanas misiju.
Emīls Braunbergs apbalvots ar Barikāžu piemiņas medaļu, kas atzīmē viņa ieguldījumu Latvijai nozīmīgā laikā.
Mākslinieks mūžībā devās 2018. gada 5. jūnijā, 87 gadu vecumā.
Atvadīšanās notika Jaundubultu kapos, piedaloties gan māksliniekiem, gan medicīnas kolēģiem – divām sabiedrībām, kurās Braunbergs bija īpaši iemīļots.
Emīls Braunbergs ir spilgts piemērs cilvēkam, kurš nepielāgojas rāmjiem.
Viņš spēja apvienot zinātni un mākslu, loģiku un emocijas, skaudro medicīnas realitāti un brīvo radošumu.