Teodors Karaša – lauku gleznotājs ar Latvijas dabas dvēseli

Teodors Karaša (1915–1975) bija latviešu gleznotājs, kura dzīve un māksla dziļi sakņojas Īslīces pagasta lauku vidē.

Dzimis Ādžūnu mājās, viņš no mazotnes mīlēja dabu un cilvēkus, ko vēlāk atainoja savās gleznās – ar sirsnību, gaismu un pietāti.

Lai gan Karaša nekad nepabeidza Latvijas Mākslas akadēmiju, viņa talants bija tik spēcīgs, ka to pamanīja Vilhelms Purvītis, kurš viņu iedrošināja turpināt gleznot. 

Tieši šī Purvīša ietekme vēlāk kļuva redzama daudzos viņa darbos.

Mākslinieciskais stils – reālists ar impresionisma pieskārienu

Karašas glezniecību raksturo reālisms ar impresionisma elpu.

Viņa darbos jūtama:

• gaismas un krāsu harmonija,
• klusā daba un gadalaiku ritums,
• Latvijas lauku ainavas ar cilvēka klātbūtnes siltumu.

Viņš gleznoja pavasara ievu krūmus, ziedošas ābeles, birztalas, miglainus rītus un laukus, kas simbolizēja dzimtenes skaistumu.

Kritika viņa darbus raksturoja kā “himnu Latvijas zemes mieram un cilvēka garīgumam”.

Izstādes un panākumi Latvijā un pasaulē

Teodors Karaša sarīkoja savu pirmo personālizstādi 27 gadu vecumā Bauskā, un viņa darbi ātri guva sabiedrības atzinību.

1943. gadā viņš prezentēja 70 jaunus darbus, apliecinot ražīgumu un neatlaidību pat kara apstākļos.

Vēlāk viņa gleznas tika izstādītas Jelgavā, Rīgā, Ņujorkā, Mehiko, Briselē un Londonā.

Īpaši pazīstama kļuva glezna ar ziedošām ābelēm, kas izstādīta Londonā kopā ar citu latviešu mākslinieku darbiem – pat karaliene Elizabete II interesējās par tās autoru, kurš tolaik nebija Mākslinieku savienības biedrs.

Tautas cilvēks un lauku mākslinieks

Teodors Karaša bija pazemīgs un darbīgs cilvēks.

Viņš dzīvoja un strādāja “Komunāra” kolhozā, kur priekšsēdētājs Jānis Pelēķis novērtēja viņa talantu un palīdzēja izveidot darbnīcu ar izstāžu zāli.

Karaša bieži strādāja kopā ar lauksaimniekiem, bet, sākoties pavasarim, viņš nevarēja pretoties aicinājumam – aizgāja gleznot ziedošos laukus un ābeles.

Savus darbus viņš sauca par “gara bērniem” un no tiem šķīrās ļoti negribīgi. Dzīves laikā viņš radīja vairāk nekā 4000 gleznu un skiču.

Dzīves noslēgums un mantojums

1975. gada 12. maijā, savā 60. dzimšanas dienā, Karaša piedzīvoja sirds lēkmi savas jubilejas izstādes laikā.

Viņu apglabāja Sarkaņu kapos, un vēlāk viņa dzīvesbiedre dāvināja vairāk nekā simt darbu Tautas mākslas fondam.

Šie darbi šobrīd glabājas Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā, kur tie atspoguļo īstu tautas mākslas mantojumu.

Teodora Karašas nozīme Latvijas mākslā

Teodors Karaša pierāda, ka īstam māksliniekam nevajag akadēmisku izglītību, ja viņam ir sirds gudrība, darba mīlestība un ticība savai zemei.

Viņa darbi atgādina par Latvijas lauku skaistumu, cilvēka vienkāršību un mūžīgajām vērtībām, kas vieno pagātni ar tagadni.