Romans Suta (1896–1944) ir viens no spilgtākajiem un dinamiskākajiem Latvijas māksliniekiem, kura radošā personība un nemierīgais gars atstāja dziļu nospiedumu 20. gadsimta mākslas attīstībā.
Viņš bija modernists, kubisma un konstruktīvisma ieviesējs, mākslas teorētiķis, grafiķis, scenogrāfs, pedagogs, kinomākslinieks un porcelāna darbnīcas “Baltars” dibinātājs.
Suta piederēja pie māksliniekiem, kas uzdrīkstējās sagraut iesīkstējušās tradīcijas un ieviest Latvijā Eiropas modernisma idejas.
Viņa spilgtā, daudzpusīgā un reizēm skandalozā dzīve padarīja viņu par vienu no visinteresantākajiem sava laikmeta kultūras tēliem.
Romans Suta dzimis 1896. gada 28. aprīlī Dzērbenes pagastā tirgotāja ģimenē.
Bērnību viņš pavadīja Valkā un jau jaunībā izcēlās ar nevaldāmu temperamentu un radošu fantāziju.
Pusaudža gados viņš kopā ar brāli aizbēga no mājām un strādāja uz kuģa kā junga — dzīves pavērsiens, kas vēlāk atspoguļojās viņa mākslā (piemēram, cīkstoņu un jūrnieku tēmai).
Pēc atgriešanās Latvijā viņš iestājās Jūlija Madernieka studijā, bet vēlāk – Rīgas pilsētas mākslas skolā pie Vilhelma Purvīša.
Pirmā pasaules kara dēļ mācības tika pārceltas uz Penzu Krievijā, kur Suta iepazinās ar tādām nākotnes mākslas zvaigznēm kā Jēkabs Kazaks, Konrāds Ubāns un Aleksandra Beļcova, kas kļuva par viņa dzīvesbiedri.
gadā Suta kopā ar citiem domubiedriem nodibināja “Ekspresionistu grupu”, kas drīz vien kļuva par Rīgas mākslinieku grupu – vienu no svarīgākajām modernisma kustībām Latvijā.
Sutas darbos šajā posmā dominē kubisma ģeometrizācija, formu vienkāršojums un dinamiskas kompozīcijas.
Tās raksturo franču avangarda ietekme, ko viņš bagātīgi smēlās ceļojumos uz Parīzi, Berlīni un Drēzdeni.
gadā Suta kopā ar Aleksandru Beļcovu un Sigismundu Vidbergu izveidoja porcelāna apgleznošanas darbnīcu “Baltars”, kas tiek uzskatīta par Latvijas dizaina vēstures virsotni.
“Baltars” radīja:
modernisma formas,
latviešu etnogrāfijas motīvus modernā interpretācijā,
unikālas, virsglazūras tehnikā apgleznotas vāzes un šķīvjus.
Šie darbi ieguva starptautisku atzinību, tostarp medaļas Parīzes pasaules izstādēs (1925, 1937).
Sutas glezniecībā skaidri redzama stilistiska attīstība:
“Baznīcā” (1917)
“Divas sievietes pie galda” (ap 1918)
“Klusā daba ar trīsstūri” (1924)
Šajos darbos jūtams Stingrs formu konstruktīvums un kubisma ģeometrija.
Klusajās dabās un ikdienas skatos parādās mīkstākas kontūras un gleznieciska brīvība (“Biljarda istaba”, “Hipodroms”).
Suta izcēlās kā virtuozs melnbalto skiču autors.
Dažos triepienos viņš radīja:
bohēmiskas Rīgas nakts ainas,
krodziņu dzīvi,
dejotājus un muzikantus,
pilsētas ikdienas skatus.
Suta veidoja scenogrāfiju Stravinska baletam “Pulčinella”, Goci “Princesei Turandot” un citām izrādēm Latvijā un ārvalstīs.
Viņš vadīja:
Rīgas Tautas augstskolas Zīmēšanas un gleznošanas studiju (1929–1934),
privāto mākslas studiju (1934–1940).
Studenti viņu raksturoja kā harismātisku, erudītu un prasīgu skolotāju, kurš prata atvērt skatienu uz modernās mākslas principiem.
Pēc Latvijas okupācijas Suta kļuva par kino mākslinieku un strādāja pie filmām “Kaugurieši” un “Melanholiskais valsis”.
gadā Suta tika evakuēts uz PSRS, kur turpināja strādāt kinostudijās Maskavā, Alma-Atā un Tbilisi.
gadā viņu arestēja, apsūdzot par:
pārtikas kartīšu viltošanu,
iespējamu bēgšanas mēģinājumu uz Turciju,
pretpadomju nostāju.
Pēc nežēlīgām pratināšanām Sutu 1944. gada 14. jūlijā nošāva. Tikai 1959. gadā viņš tika oficiāli reabilitēts.
Romans Suta tiek uzskatīts par vienu no:
Latviešu modernisma pamatlicējiem,
izcilākajiem 20. gadsimta māksliniekiem,
novatoriem, kas Latvijā ienesa Eiropas avangardu.
Viņa darbi glabājas:
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā,
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā,
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā,
ārvalstu kolekcijās, tostarp Sèvres Keramikas muzejā Francijā.
Viņš definēja Latvijas modernās mākslas vizuālo valodu.
Viņa porcelāna darbi ir iekļauti Latvijas kultūras kanonā.
Viņa personība un dzīvesstāsts aizrauj kā romāns.
Viņa darbi joprojām ir kolekcionāru kārotākie.
Romans Suta bija daudz vairāk nekā tikai mākslinieks — viņš bija laikmeta elpa, avangarda dzirksts un radošs spēks, kas būtiski veidoja Latvijas modernisma identitāti.
No glezniecības un grafikas līdz porcelānam, kino un mākslas teorijai — viņa ieguldījums ir nenovērtējams.
