Ansis Artums – krāsu meistars un Tukuma ainavu gleznotājs

Ansis Artums (1908–1997) ir viens no spilgtākajiem Latvijas ainavu un kluso dabu gleznotājiem, kura daiļrade cieši saistīta ar Tukuma apkārtni un tās dabas poētiku. 

Viņa gleznas izceļas ar izsmalcinātu krāsu izjūtu, dinamisku otas triepienu un spēcīgu emocionālo piesātinājumu. 

Artuma darbi tiek augstu novērtēti gan Latvijas, gan ārzemju kolekcijās, un viņš joprojām tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta Latvijas ainavu māksliniekiem.

Agrīnie gadi un izglītība

Ansis Artums dzimis 1908. gada 15. janvārī Rīgā, bet jau bērnībā pārcēlās uz Tukumu, kur pavadīja lielāko daļu dzīves. 

Pirmā pasaules kara laikā ģimene devās bēgļu gaitās uz Vitebskas guberņu, kur Artums mācījās latviešu bēgļu skolā. 

Pēc atgriešanās Latvijā viņš absolvēja Tukuma vidusskolu, kur jau skolas gados aizrāvās ar zīmēšanu un mūziku.

Ceļš mākslā Artumu aizveda uz Ludolfa Liberta un Kārļa Miesnieka studiju Rīgā, bet 1927. gadā viņš iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, absolvējot Vilhelma Purvīša meistardarbnīcu – to pašu skolu, kas devusi vairākus izcilus Latvijas ainavistus.

Daiļrade un mākslinieciskie meklējumi

Ansis Artums savu radošo ceļu sāka ar kluso dabu un ainavu gleznošanu eļļas tehnikā. 

Tukuma pilsēta un tās apkārtne kļuva par viņa galveno iedvesmas avotu – ziedoši dārzi, Slocenes upes krasti, ceriņi, kastaņi un jasmīni ir bieži sastopami mākslinieka darbos.

Krāsu attīstība un Parīzes iespaidi

Artuma 30. gadu darbi raksturojas ar klusinātiem, smagnējiem toņiem, kas sasaucas ar beļģu skolas tradīcijām. 

1937. gadā viņš apmeklēja Parīzi, un šis ceļojums būtiski ietekmēja viņa rokrakstu – gleznās parādījās spilgtas, kontrastējošas krāsas, kā arī mainījās otas triepiena tehnika.

No 1940. gadiem Artuma darbi kļuva vēl piesātinātāki, dzidrāki un emocionāli ekspresīvāki, raksturīga pastoza faktūra un spēcīgs telpiskums. 

Mākslinieka glezniecībā primārā nozīme ir krāsai un dabai.

Papildus glezniecībai Artums darbojās arī keramikas apgleznošanā.

Mākslinieka vieta Latvijas kultūrā

Ansis Artums bija aktīvs izstāžu dalībnieks jau kopš 1932. gada. 

Viņš rīkoja personālizstādes Rīgā, Jūrmalā, Liepājā un Tukumā, bet viņa darbi regulāri tikuši izstādīti arī starptautiski – Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Somijā, Austrijā, Ungārijā, Kanādā un citur.

Artums bija Mūksalas mākslinieku biedrības un LPSR Mākslinieku savienības biedrs; 1952. gadā viņš no savienības tika izslēgts par “formālismu”, taču 1958. gadā atjaunots. 

1981. gadā viņš ieguva Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka titulu.

Šodien Artuma darbi glabājas gan privātkolekcijās, gan nozīmīgos muzejos, tostarp Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Tukuma muzejā.

Ansis Artums – viens no izteiksmīgākajiem Tukuma ainavistiem

Daudzi mākslas pētnieki Ansi Artumu uzskata par vienu no Tukuma vizuālās identitātes veidotājiem, jo viņa gleznās redzams unikāls pilsētas dabas un noskaņu pieraksts. 

Viņa darbi ne tikai dokumentē, bet arī emocionāli izceļ Kurzemes ainavas krāšņumu – spilgtie pavasari, ziedošie dārzi, vasaras plašumi.

Tieši šī krāsu intensitāte un patiesā mīlestība pret dabu padara Ansi Artumu par mākslinieku, kura darbi ir mūsdienīgi arī šodien.

Noslēgumā

Ansis Artums ir mākslinieks, kura daiļrade atstājusi paliekošu nospiedumu Latvijas mākslas vēsturē. 

Viņa spilgtās ainavas un kluso dabu gleznojumi turpina piesaistīt skatītājus ar savu krāsu spēku, atmosfēru un lirisko noskaņu. 

Artuma mantojums ir nozīmīga daļa no Latvijas kultūras identitātes – un viņa vārds pamatoti ierakstīts nozīmīgāko latviešu ainavistu vidū.