Jēkabs Spriņģis – tonālās glezniecības meistars un izcils latviešu akvarelists

Jēkabs Spriņģis ir viens no Latvijas izcilākajiem 20. gadsimta gleznotājiem, kuru īpaši raksturo tonālā glezniecība, smalki akvareļi un dziļi izprasta krāsu harmonija. 

Viņa darbos dominē klusās dabas, gaismas spēles, abstraktas kompozīcijas un ļoti rūpīgi veidots kolorīts.

Mākslinieks dzimis 1907. gada 28. novembrī Aizputes apriņķa Klosteres pagasta Jamaiķu muižā. Viņa mūžs aizritēja laikā, kad mainījās mākslas virzieni, varas un ideoloģijas, taču Spriņģis spēja saglabāt individuālu, tīru un estētisku glezniecības rokrakstu.

Jēkaba Spriņģa daiļrades raksturojums

Tonālā glezniecība un klusās dabas

Jēkabu Spriņģi dēvē par klusuma un gaismas gleznotāju. 

Viņa klusās dabas nav stāstošas – tās necenšas attēlot konkrētus priekšmetus vai notikumus.

Sprinģa darbos priekšmeti ir formas, krāsu attiecības un telpas sajūta. 

Viņš pats uzsvēris, ka priekšmetu nozīme viņam kļuvusi maznozīmīga – galvenais ir kopējais kolorīts un kompozīcija.

Akvarelis – sarežģītākā tehnika

Lai gan Spriņģis strādājis arī eļļā, viņš plaši pazīstams tieši kā akvarelists.

Akvarelis viņam bija brīvības telpa – iespēja strādāt niansēti, ar caurspīdīgiem slāņiem un gaismas vibrāciju. 

Viņš pats atzina, ka akvarelis ir “sarežģītākā būšana”, jo tajā gandrīz nav iespējams labot kļūdas.

Abstrakcija un reālitātes transformācija

Sprinģa gleznās redzamas minimālistiskas formas, lielas krāsu plaknes un ļoti precīzi līdzsvarota kompozīcija.

Klusās dabas viņa skatījumā ir tīri abstrakts žanrs, kas neprasa stāstījumu – tikai glezniecisku risinājumu.

Jēkaba Spriņģa izglītība un profesionālais ceļš

Skolotāji un studijas

• Aizpute un Liepājas Mākslas amatniecības skola – pirmie soļi mākslā.

• Latvijas Mākslas akadēmija (1930–1936) – studijas pie tādiem meistariem kā Ģederts Eliass, Ludorfs Liberts, Kārlis Miesnieks, Voldemārs Tone, Jānis Urbāns.

• Absolvēta Ģ. Eliasa figurālās glezniecības meistardarbnīca ar diplomdarbu “Virtuvē”.

Pedagoģiskais darbs

No 1936. līdz 1969. gadam Spriņģis bija zīmēšanas un mākslas vēstures skolotājs Talsos.

Viņš vadīja zīmēšanas pulciņus, kuru dalībnieku darbi ceļoja uz izstādēm Japānā, Indijā, un 1958. gadā divi skolēni pat saņēma sudraba medaļas Briseles pasaules izstādē.

Izstādes un atzinība

Personālizstādes

Spriņģis regulāri rīkoja personālizstādes gan Rīgā, gan reģionos, tajā skaitā:

• 1942 – Kuldīga

• 1979 – Rīga, Mākslinieku nams

• 1982, 1987, 1992, 2002 – Talsu muzejs

• 1997 – galerija “Rīga”

Grupu izstādes un starptautiska atzinība

No 1933. gada Spriņģis piedalījās izstādēs Latvijā un ārzemēs (Dānijā, Zviedrijā, Igaunijā, Austrālijā).

1992. gadā viņš saņēma godalgu Austrālijas latviešu kultūras dienās, bet 2001. gadā – diplomu starptautiskajā Klaipēdas akvareļu izstādē.

Darbi muzejos

Jēkaba Spriņģa darbi atrodas:

• Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā,

• “Arsenālā”,

• Talsu novada muzejā,

• Cēsu, Tukuma un Bauskas muzejos,

• Tretjakova galerijā Maskavā,

• Valsts Krievu mākslas muzejā Sanktpēterburgā.

Viņš bija Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts.

Spriņģa personība un atziņas par mākslu

Mākslinieks bieži uzsvēra, ka glezniecībā svarīgākais ir godīgums pret materiālu, krāsu izjūta un rūpīgi būvēta kompozīcija.

Daži viņa nozīmīgi citāti:

• “Klusā daba ir tīri abstrakta – tajā nav stāstījuma.”

• “Krāsa un kompozīcija – tas gandrīz ir viss.”

• “Akvarelis ir sarežģītākā būšana. Eļļā var labot, akvarelī – ļoti grūti.”

Šie izteikumi spilgti raksturo viņa glezniecības filozofiju.

Jēkaba Spriņģa mantojums mūsdienās

Spriņģa darbu kolekcijas joprojām tiek eksponētas, un viņš tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem Latvijas akvareļa skolas pārstāvjiem.

Talsu muzejs glabā īpaši plašu autoram veltītu krājumu, un viņa darbi joprojām ir iecienīti kolekcionāru vidū.

Secinājums

Jēkabs Spriņģis ir neatņemama Latvijas mākslas vēstures daļa – gleznotājs, kura darbi izceļas ar klusumu, harmoniju un krāsu tīrību.

Viņa akvareļi un klusās dabas joprojām uzrunā skatītāju ar to estētisko spēku un glezniecisko meistarību.

Spriņģis atstājis bagātu mantojumu – ne tikai mākslā, bet arī pedagoģijā, iedvesmojot vairākas paaudzes radošu personību.